Tuvojoties septembrim un jaunam mācību gadam, pievērsīsimies jautājumiem un ieteikumiem, kā sevi laicīgi pasargāt no pārslodzes tam sekojoša stresa līmeņa paaugstināšanās?
Uz jautājumiem atbild farmaceits un stresa pētnieks Andrejs Nikolajevs.
Mēs bieži sakām “stress”, bet kas īsti ir stress un kā tas mūsos rodas?
Stress ir bioķīmiska reakcija uz ārējiem notikumiem mūsu galvas smadzenēs – centrālajā nervu sistēmā, kur notiek ļoti daudz bioķīmisku reakciju. Cilvēkam sāk pieaugt kortizola līmenis, bet kortizols – tas ir stresa hormons, kas uz organismu iedarbojas noārdoši. Tā rezultātā samazinās endrofīnu izdale organismā. Endorfīnus bieži sauc par laimes hormoniem, kas pēc būtības nav melots – tie atbild par mūsu labsajūtu, labu noskaņojumu un dzīvesprieku. Bet stress – tā ir kā atbilde uz mūsu dzīves veidu, uz mūsu ikdienu un mūsu satraukumiem un jebkādām negatīvām emocijām, ar ko saskaramies. Nogurums, nervozitāte, aizkaitināmība – tam visam pamatā ir bioķīmiskas reakcijas. Un ja mēs dzīvojam toksisku dzīvesveidu, kas rosina arvien vairāk un vairāk šīs ķīmiskās reakcijas, mēs stresu izjutīsim daudz aktīvāk un intensīvāk.
Vai pārslodze un stress iet roku rokā?
Viennozīmīgi. Jo pārslodzes gadījumos mēs neprotam pārslēgties un atrast laiku tām nodarbēm, kas sakārto mūsu bioķīmiskos procesus un veicina endorfīnu atjaunošanos mūsu organismā. Mums nav laika atpūtai, nav laika pilnvērtīgam miegam, nav laika regulārai, pareizai un sabalansētai ēšanai, nav laika fiziskām aktivitātēm vai pastaigām. Tā rezultātā sāk palielināties visas stresa emocijas, līdz ar to samazinās B grupas vitamīni, kas nepieciešami nervu sistēmas veselībai, un arī organismam svarīgās uzturvielas tiek dedzinātas aktīvāk. Interesants ir fakts, ka mūsu smadzenes, kur atrodas centrālā nervu sistēma, patērē 20% no mūsu uzņemtās enerģijas, un, ņemot vērā, ka tās aizņem tikai 2% no visas mūsu ķermeņa masas, enerģiju tās tomēr patērē ļoti daudz. Savukārt stresa situācijās enerģijas patēriņš pieaug – tas raisa atkal jaunas bioķīmiskās reakcijas, un sāk izdalīties pastiprināti kortizols. Un tad arī parādās visas pazīmes mūsu uzvedībā.
Vai ir novērojumi, ka, sākoties mācību gadam, ar sūdzībām par stresu pacientu skaits pieaug?
Jā, to var spriest arī pēc pieprasījuma aptiekās – sākas visas sezonālās kaites, arī stress. Protams, arī tumšais rudens periods cilvēkiem ir emocionāli nospiedošāks – apzināti vai neapzināti, bet pētījumi un dati to pierāda. Šajā gadalaikā arī vairāk cilvēku vēršas pie ārstiem ar sūdzībām par bezmiegu, depresiju un tamlīdzīgi. Arī ikdienas ritma maiņa pēc laiskās vasaras dara savu, un, protams, paša gadalaika maiņa. Jo pozitīvāka, saulaināka, mierīgāka vide, jo mazāk ir stresa emociju. Savukārt intensīva, aktīva, negatīva vai agresīva vide ir stresa augsne.
Vai pārslodze ir mūsu gadsimta tēma stresa kontekstā?
Pārslodze noslogo nervu sistēmu un ietekmē stresa līmeni. Patiesībā pati pārslodze jau ir stress. Mēs pārāk daudz uzņemamies un nemākam sev pateikt “stop”. Pārslodze veicina šos bioķīmiskos procesus. Ja pārslodze ir viena vai divas dienas, tas vēl nav nekas traks, bet, ja tie ir mēneši vai pat viss mācību gads, tad visdrīzāk palīdzība būs jāmeklē. Tāpēc šobrīd tikt pie psihologa vai psihoterapeita ir izaicinājums, jo pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums. Jā, mēs tiešām dzīvojam stresa gadsimtā un diemžēl neizskatās, ka tas varētu mainīties tuvākajā nākotnē, jo internets un informācija nekur nepazudīs, arī cilvēka vēlēšanās skriet pēc mērķiem un tiekties pēc sasniegumiem nekur nepazudīs, līdz ar to stresa un nervozitātes fons arī nekur nepazudīs. Tas, ko mēs varam darīt – iemācīties stresa menedžmentu.
Ir pat tāds termins “stresa menedžments”?
Jā, šodien ir ļoti aktuāli termini “stresa menedžments” un “antistresa domāšana”. Stresa menedžments pēc būtības ir ļoti tuvs tam pašam laika menedžmentam, jo viss stāsts jau ir par to, kā mēs plānojam savu laiku, savu ikdienu un savu dzīvesveidu. Ļoti daudzi paņēmieni, ko izmanto laika menedžmentā, lieliski noder arī stresa menedžmentā. Ja runājam par to pašu sagatavošanos jaunajam mācību gadam – ja visu dara un plāno laicīgi, nevis pēdējā brīdī, tad problēmu un arī stresa nav. Bet, ja mēs visu atliekam uz pēdējo brīdi, tad tās lietas sakrājas, un ir jādara viss reizē un haotiski – protams, ka rodas stress un pārslodze. Jāplāno!
Vai ir kāda formula, kas noteiktu, cik daudz mēs drīkstam sevi noslogot, lai nesāktos pārslodze un no tās izrietošs stress?
Ziniet? Es šeit varētu ieteikt to pašu veco labo Pareto likumu, kurā 20% mūsu darbību atbild par 80% mūsu rezultātu. Ja tu gribi tiešām labu un stabilu nervu sistēmu, tad 20% no sava nomoda laika velti atpūtai vai mieram, un tas Tev dos 80% rezultātu, lai kontrolētu savu stresu. Matemātiski rēķinot, tas sanāk, ka pēc savas 8 stundu darba dienas ir jāatrod stunda vai divas laikam, ko vari veltīt tikai sev – tad Tu dodies pastaigā svaigā gaisā vai ej uz treniņu, vai meditē, vai lasi grāmatu. Tas ir laiks, kurā tu vari pārslēgties un pārfokusēties. Un tas ir ļoti būtiski stresa menedžmenta kontekstā. Pareto likums darbojas ļoti daudzos dzīves aspektos – ne tikai biznesā un menedžmentā, bet arī dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā.
Kad ir skaidrs, ka ir sasniegta sarkanā līnija?
Kad ir sasniegta sarkanā līnija, tad tā jau ir ārstniecība ar daudz nopietnākiem medikamentiem. Sarkanā līnija, kad ir jāvēršas pie ārsta, ir tad, kad ir ilgstošs depresīvs noskaņojums, aizmigšanas un miega problēmas, kas ilgst nedēļām vai mēnešiem, pārspīlēti asas reakcijas un kliegšana par nebūtiskiem ikdienas negadījumiem. Tā ir jau sarkanā līnija. Tāpēc – ja ir sākusies stresa bioķīmija, to vajag laicīgi neitralizēt un apstādināt, lai nenonāktu līdz “nopietnai situācijai”. Ir jādomā, kā plānot savu dzīvesveidu tā, lai stresu varētu menedžēt un ir ļoti ieteicams lietot arī uztura bagātinātājus, kas palīdz nomierināt un stiprināt mūsu nervu sistēmu. Ir nepieciešami dabiskie endorfīni, ko mēs iegūstam, dzīvojot aktīvu dzīvesveidu – staigājot, sportojot un veltot pietiekamu laiku mierīgai atpūtai, un uztura bagātinātāji, kas satur B grupas vitamīnus, magniju un augu ekstraktus, kas tiešā veidā palīdz stabilizēt mūsu nervu sistēmu.
Kas ir ieteicamie uzturlīdzekļi, ko var lietot preventīvi?
Tāds ir NERVOSTRONG® , ko es parasti iesaku gandrīz visiem, kam ir jebkādas stresa pazīmes. Tas ir dabisks līdzeklis un nav jābaidās no jebkādiem blakus efektiem. Es nesaku, ka tas ir nepieciešams pilnīgi visiem, bet man ir novērojums, ka mūsdienu cilvēkam, kurš dzīvo stresa gadsimtā, kuram ir darbs, vīrs / sieva, bērni un ļoti intensīva ikdiena vai darbs ar klientiem, šāds preparāts ir pat ļoti ieteicams. Ja novērojam sevī vai savā tuviniekā tādas pazīmes kā svārstīgu garastāvokli, asas reakcijas uz ikdienišķiem notikumiem, nervozitāti sarunā vai uzvedībā, tad NERVOSTRONG® ir tiešām vēlams. Bet mēs šeit nerunājam par jau nopietnām diagnozēm un nopietniem medikamentiem – tā jau ir ielaista problēma, un tai ir nepieciešama medicīniska ārstēšana. Mēs runājam par preventīvām darbībām un par atbalsta sniegšanu savam organismam – NERVOSTRONG® ir līdzeklis, kas palīdz stabilizēt šos bioķīmiskos procesus cilvēkiem, kuri saskaras ar intensīvu un stresa apstākļiem piepildītu ikdienu.
Kur tad paliek omītes tik mīļie “baldriāņi”?
Baldriāni un tējiņas – tas viss ir forši un to var darīt, tomēr tas ir pagājušais gadsimts un mīļas atmiņas par omītes zāļu skapīti. NERVOSTRONG® ir mūsdienīgs līdzeklis, kas nav no recepšu klases . NERVOSTRONG® ir dabisks un alternatīvs līdzeklis, kas veidots no dabiskām un mūsu organismam svarīgām sastāvdaļām: tā sastāvā ir augu ekstrakti, kas pilda nomierinošo funkciju un magnijs, B grupas vitamīni un neaizvietojamā aminoskābe L – triptofāns, kas pilda nervu sistēmu stiprinošo funkciju. NERVOSTRONG® ir piemērots arī tiem, kuri ikdienā izvairās no zālēm, jo būtībā tas ir dabīgo vitamīnu preparāts. Tāpēc to var lietot no 16 gadu vecuma– kas ir stresa pilns vecuma posms, jo ir gan mācību slodze, gan pusaudžu problēmas. NERVOSTRONG® var lietot arī bez pārtraukuma, jo tas ir dabīgs un neizraisa atkarību vai pārdozēšanas risku. Protams, pārdozēt nevajag neko! Bet ja gadīsies iedzert 2 kapsulas vienas vietā – nekas traks, vienkārši būsi vēl drusku mierīgāks.
Lasi vairāk par NERVOSTRONG® vai iegādājies šeit:
Nobeigumā jautājums ar atjautību – vai rīts ir gudrāks par vakaru?
Jā, un ne velti ir tāds teiciens, jo rīts ir tiešām gudrāks par vakaru – vismaz stresa kontekstā noteikti. Ļoti bieži mēs varam novērot, ka vakarā, kad nervu sistēma jau ir izšūpota un tās veselībai vajadzīgās rezerves ir tuvu beigām mēs uz mazām problēmām reaģējam daudz saasinātāk, bet no rīta domājam: “Ai, tas taču bija tāds sīkums, par ko nevajadzēja tā satraukties un sakliegt!” Tas ir tāpēc, ka pa nakti mūsu rezerves atjaunojas un no rīta nervu sistēma ir atkal līdzsvarā. Šādos gadījumos būtu jādomā, kā palīdzēt stiprināt nervu sistēmu. Preventīvām darbībām lieliski palīdz uztura bagātinātāji, bet ielaistām problēmām jau vajadzēs griezties pēc palīdzības pie ārsta, kurš izrakstīs recepšu medikamentus. Tāpēc ir jābūt paškritiskam un nevajadzētu neredzēt šīs mazās pazīmes pašam sevī – mēs tiešām dzīvojam stresa gadsimtā, un tas ir normāli, ka mums var būt nepieciešama palīdzība.
